Kādā interneta vietnes forumā kāda sieviete stāsta: „Tiklīdz mēs ar meitu paliekam vienatnē, atmosfēra uzkarst, sākas savstarpēji pārmetumi, apvainojumi un katru reizi tas viss beidzas ar strīdu. Un mēs visu laiku ar meitu lamājamies!”

Kas notiek? Mātes un meitas, it īpaši bērna pusaudžu vecumā, bieži strīdas. Tā ir pirmā pazīme, ka bērnam ir iestājies pārejas vecums. Viss, kas ir tevī, viņu tracina. Kad tu ar viņu runā, gaisā jūtama spriedze… Tavam bērnam liekas, ka viņu draudzeņu mātes ir labākas, mierīgākas un labsirdīgākas.

Bet, savukārt, viņas sūkstās tieši tāpat un tieši tāpat sūdzas par savam meitām! Ja jūs lamājaties gandrīz katru dienu, ja viss bieži vien beidzas ar asarām, ja regulāri esat dusmīgas un sapūtušās viena uz otru, tas bojā dzīvi pārējiem ģimenes locekļiem un rada viņos vēlēšanos aizbēgt prom un pēc iespējas tālāk.

Tev ir jāzina, ka 12-13 gadīgam bērnam māte kļūst kaitinoša, bet vienalga šim bērnam vēl ir nepieciešama tava mīlestība un rūpes. 14-15 gadu vecumā daudzas meitas mātes pat necieš, jo pašas sāk kļūt par sievietēm. Un, beidzot, 17-18 gadu vecumā meitenes jūtas krietni labāk un tas ir laiks, kad viņas atkal spēj ar mammu atrast kopēju valodu.

Ko darīt?

– Izvairies palikt ar meitu vienatnē, centies sarunāties par neitrālām tēmām vai par tām, kuras interesē meitu. Pieaicini jūsu sarunās savas draudzenes. Lai arī viņas, it kā nejauši, it kā starp citu, dalās savā negatīvajā pieredzē, lai meitene sāktu saprast – kas ir labi un kas ir slikti. Nekādā gadījumā par bērnu nav jāstāsta citiem un nav jāsūkstās par to, ka jūs pastāvīgi strīdaties.

– Proti laikā apstāties. Kad atmosfēra sāk uzkarst, kādam vienam – tev vai bērnam ir jāprot pateikt „stop”. Pēc tam jāšķiras un jānomierinās. Bet pie šīs pašas sarunas (ja tas ir nepieciešams) ir jāatgriežas citreiz. Citādi strīda karstumā varat viens otram pateikt lietas, par kurām vēlāk nožēlosiet.

Ja šie konflikti notiek regulāri un vienmēr, tiklīdz aizskarat kādu tobrīd aktuālu tēmu un, ja tu ar savu meitu vairs nespēj parunāt mierīgi gandrīz nekad, palūdz savus tuviniekus vai draudzeni to izdarīt tavā vietā. Varbūt, viņi tev pat dos kādu padomu, nojaušot kurā brīdī jums abām rodas konflikta situācija.

Atrodiet kaut ko kopīgu – nodarbi, aizraušanos. Aizejiet kaut kur kopā – uz kādu abām interesējošu pasākumu, kino, teātri. Ja jūsu attiecības ir saspringtas, pamēģiniet atrast to, kas jums abām tuvs pie sirds un ieplānojiet tam laiku. Necenties, esot šajos brīžos kopā, visu laiku bērnam kaut ko aizrādīt, norādīt uz viņa trūkumiem. Neizmanto šos retos brīžus pāraudzināšanai. Atceries savu bērnību, biežāk joko.

Un vispār. Pacenties sevi atcerēties viņas vecumā vai mēģini iedomāties sevi viņas vietā. Gan jau noteikti joprojām ir brīži, kad tu arī savos 40-50 gados saņem aizrādījumu vai pamācību no savas mātes (ja vien viņa joprojām ir šai saulē) …un kā tad tu jūties, kad tiek skarta tēma, kas tev nav patīkama?

Bet vienmēr atceries – tu, taču, savu meitu mīli, vai ne? Un tas nozīmē tikai vienu – ka jums abām viss izdosies! Mātes mīlestība, lūgšanas, pacietība un sapratne ir visspēcīgas!

Uz tikšanos tepatās,

Aija