Pētījumi apstiprina: aktīva saulespuķu eļļas lietošana veicina Parkinsona slimības un demences rašanos, aptaukošanās un onkoloģisko slimību rašanās risku.

„Tas ir saistīts ar augsto nepiesātināto omega-6 taukskābju saturu, kurām piemīt vājš pretiekaisuma efekts – tas nozīmē, ka tās var izraisīt iekaisumu, īpaši smadzenēs. Pie tam, šobrīd cilvēce kopumā patērē pat divdesmit reizes vairāk omega-6, nekā agrāk. Turklāt šie paši riski saistīti arī ar sojas un kukurūzas eļļu”, – skaidro Arman Baydilov, bioķīmiķis, ārsts, imunologs un dermakosmetologs.

Arman Baydilov atstāja labi apmaksātu darbu lielā kompānijā, lai sevi pilnībā veltītu ārsta praksei un radītu savu augstākās kvalitātes eļļu līniju. Zemāk tu varēsi izlasīt 10 interesantus faktus par omega 3, 6 un 9 taukskābēm, ar kuriem dalās ārsts Arman Baydilov.

1.Cilvēka organismam vissvarīgākās omega-3 taukskābes ir alfa-linolēnskābe, eikozānpentakarbonskābe un dokozaheksaskābe. Mūsu organismā tās sintezēties nespēj, tāpēc tiek sauktas par neaizstājamām. Visvairāk Omega-3 satur linsēklu eļļa. Tomēr, tās savdabīgās garšas dēļ, daudzi to nespēj izmantot bez šermuļiem. Pie tam, ražot kapsulās to pagaidām nav iespējams. Jebkuru eļļu pirms tās iekapsulēšanas, ir nepieciešams izlaist caur karstu šķidro želatīnu, bet šajā gadījumā notiek karsēšanas process, kas iznīcina derīgās eļļas īpašības. Ja tiks radīta tehnoloģija, kas ļauj eļļu iekapsulēt bez pārkarsēšanas, tas būs liels sasniegums.

2. Gandrīz 50% no linsēklu eļļas ir omega-3 taukskābes. Un šo pusi veido alfa-linolēnskābe. No tās mūsu organisms spēj sintezēt pārējās divas taukskābes. Tomēr, omega-6 klātbūtne šo procesu bremzē. Tas nozīmē, ka linsēklu eļļa jālieto pareizi. Lai iegūtu terapeitisku efektu, nevar vienlaicīgi lietot omega-3 un omega-6 taukskābes (piemēram, augu eļļu un linsēklu eļļu), bet ideālā gadījumā omega-3 daudzumam pār omega-6 mūsu uzturā ir jābūt pārsvarā . Tas nozīmē, ka augu eļļai ir jābūt mazākumā.

3. Vispār, eļļu nevar saukt par organisku, ja tā ir spiesta temperatūrā sākot no 50 grādiem un augstāk. Ideāli, ja eļļa tiek iegūta ar speciālu tehnoloģiju 47 grādu temperatūrā. Vai eļļa ražošanas laikā nav pārkarsēta pārbaudīt ir diezgan viegli: ja atverot pudeli, tu sajūti grauzdētu sēklu smaržu, šādu eļļu lietot nedrīkst.

4. Pēc daudzām slimībām atveseļošanās bieži vien sākas ar aknu reģenerācijas procesu. Lai to izdarītu, jau kopš senseniem laikiem tiek izmantota mārdadža eļļa. To ir atzinusi arī oficiālā medicīna – piemēram, Gepabene un Carsil preparāti ir ražoti no šī auga ekstrakta. Mārdadža eļļu var lietot mēnešiem un gadiem ilgi – 2-3 ēdamkarotes dienā. Un vēl – tā ievērojami uzlabo vispārējo ādas un locītavu stāvokli. Tā ir ļoti maiga eļļa, kurai nav ne garšas, ne smaržas, tāpēc lietot to ir ļoti vienkārši un viegli. Vēl viens pluss – tā ir salīdzinoši lēta.

5. Valriekstu eļļa ir bagāta ne tikai ar omega-3 un omega-9 nepiesātinātajām taukskābēm, bet satur arī citas vielas, kas brīnišķīgi baro mūsu sirdi, asinsvadus un smadzenes. Tā satur rekordlielu dabīgā E vitamīna daudzumu. Tomēr ir vērts atcerēties, ka tā satur arī daudz joda – cilvēkiem ar vairogdziedzera slimību ir jābūt uzmanīgiem un pirms tās lietošanas ir jākonsultējas ar savu ārstu.

6. Ķirbju sēklu eļļa – viens no dabīgiem attārpošanas līdzekļiem. Tā satur lielu cinka daudzumu, kas ir svarīgi ādai, matiem un nagiem, jo neviena olbaltumvielas molekula nespēj sintezēties bez organiskā cinka klātbūtnes. Tā aizsargā pret infekcijām un ļaundabīgiem audzējiem. Un vēl viens svarīgs moments: ķirbju sēklu eļļu ļoti svarīgi lietot vīriešu prostatas funkciju un veselības uzturēšanai.

7. Eļļas var lietot visu laiku un visu mūžu. Piemēram, vairākas iepriekš minētās eļļas iejaucot salātos. Jūs taču visu mūžu, droši vien, lietojas saulespuķu un/vai olīveļļu? Kāpēc tad tās neaizstāt ar citām, daudz kvalitatīvākām un vērtīgākām?

8. Īpaša ir melno ķimeņu eļļa. Atšķirībā no mārdadža eļļas, īpašās garšas dēļ, ēdienā to pievienot ir diezgan grūti. Ir milzīga atšķirība starp lētu un dārgu ķimeņu eļļu. Lētā eļļa ir izgatavota no saberztām ķimeņu sēklām, kurām pievienota lēta bāzes eļļa (sliktākajā gadījumā – lēta kokvilnas, saulespuķu vai olīvu eļļa). Izteikto ķimeņu garšu var mazināt ar sabojātas bāzes eļļas rūgtumu – un neviens to nepamanīs. Tāpēc nekad neizvēlaties lētu ķimeņu eļļu. Piemēram, mūsu eļļām mēs sēklas iepērkam no Saūda Arābijas un Etiopijas un eļļu no tām izspiežam pilnībā, klāt nepievienojot nevienu pilienu citas eļļas. Tā ir 100% ķimeņu eļļa.

9. Iedarbīga ķimeņu eļļas sastāvdaļa ir timohinons. Ir veikts kāds interesants pētījums: amerikāņu zinātnieki ir pētījuši dažādu eļļu antimutagēnās īpašības. Petri trauciņos tika ievietoti šūnu paraugi, kuros tika pievienoti arī dažādi antimutagēni un eļļas, un tās tika pakļautas mutagēnu iedarbībai. Šūnas pārveidojās par vēža šūnām. Eksperimenta beigās mutācija notika visos Petri trauciņos, izņemot vienu, kurā tika pievienota melno ķimeņu eļļa – tas pats timohinons.

Par tā spēju izvadīt un inaktivēt mutagēnus ir zināms jau vairāk nekā 60 gadus. Melno ķimeņu eļļa spēj mūs aizsargāt no ķīmisko vielu un radiācijas ietekmes. Tādēļ, ja cilvēks saņem ķīmijterapiju un staru terapiju, ārstam pacients būtu jābrīdina, ka šajā periodā eļļu lietot nevar: tā neļaus iedarboties preparātiem. Bet pēc šīm procedūrām tā ir pat nepieciešama.

10. Pastāv mīts, ka mūsu smadzenes “mīl” ogļhidrātus. Tā tas nav. Vispirms tām nepieciešami ir tauki. Mūsu smadzenes sastāv no 70% tauku, no kuriem lielākā daļa ir omega-3 taukskābes un mononepiesātinātās taukskābes.

Augsts glikozes līmenis asinīs iedarbina glikēšanas procesu (cukura molekulas pievienošanās olbaltumvielas molekulai, kā rezultātā tā kļūst stīva un zaudē savu funkciju). Smadzeņu olbaltumvielu glikēšanās process ir viens no neirodeģeneratīvo slimību (piemēram, Alcheimera un Parkinsona slimības) attīstīšanās starta mehānismiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija

Saskaņā ar jaunu pētījumu rezultātiem, ja sieviete risina krustvārdu mīklas un liek pužļus, viņa spēj ļoti spēcīgi palēnināt novecošanas procesus.

Kad sievietes sasniedz brieduma gadus, viņām ļoti bieži pasliktinās psihiskās funkcijas, novērojama atmiņas, runas, orientācijas un domāšanas spēju pasliktināšanās.

Pētījumu rezultāti apstiprināja to, ka pacientes, kuras savu atmiņu un prātu trenēja regulāri, ikdienišķus uzdevumus spēja izpildīt divas reizes efektīvāk, nekā tās, kuras to nedarīja. Saskaņā ar šiem pētījuma rezultātiem, ir skaidrs, ka, lai izvairītos vai kaut vai samazinātu to nervu sistēmas saslimšanu attīstību, kas saistās ar novecošanu, smadzeņu darbība ir jāuztur aktīva.

Vācijas pētnieki secināja, ka sievietēm, kas min krustvārdu mīklas un liek pužļus vismaz četras reizes nedēļā, demences attīstības risks ir krietni zemāks, nekā tām sievietēm, kuras nedēļas laikā spēj atrast laiku tikai viena no šiem uzdevumiem risināšanai.

Pētījumā tika iesaistīti 98 cilvēki, kuri dzīvoja Bavārijas pansionātos. Pētījumu rezultātā vecuma pazīmju attīstība palēninājās tieši pēc tam, kad sievietes sāka piedalīties šajā gada ilgajā pētījuma programmā, kurā tika iekļauti gan fiziskas dabas, gan psihiskas dabas vingrinājumi.

Pie tam, šai sieviešu grupai kurā daudzām sievietēm bija arī Alcheimera slimība, bija ievērojamas nopietnas atveseļošanās pazīmes. Lielas pārmaiņas bija vērojamas arī tām, kuras aizrāvās ar dārzkopību, ēdienu gatavošanu, dziedāšanu un kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem.

Uz tikšanos tepatās,

Aija