Lai Ziemassvētku gaidīšanas laiks nāk ar mirdzumu acīs un dvēselē, lai atliek laiks zvaigžņu vērošanai un skaitīšanai!

Ar mīļiem sveicieniem,

Aija

Labi ir būt kopā ar Tevi, Kungs. Labi ir ticēt un saņemt ticības pierādījumus. Tādēļ es Tevi lūdzu: ikreiz, kad mans gars kļūst vājš vai atsakās pieņemt kādu patiesību, kad neredzu tālāk par dienas beigām un nezinu, ko nāksies darīt rīt, tajā brīdī, Kungs, liec manī skaidru pārliecību par Tavu klātbūtni un par to, ka Tu raugies, lai nevienas durvis, kas ved uz labo, nebūtu aizvērtas manā priekšā.

Vadi mani, Kungs! Es paļaujos uz Tevi, jo Tavās rokās ir dzīvība un žēlastība. Tava gaisma man rāda ceļu, kurp jāiet. Tu mierini un atjauno manu sirdi. Amen.

Avots: Mieramtuvu.lv

Šodien, aizdedzot Adventa vainagā trešo sveci, lūgsim Dievu šādiem vārdiem: „Kungs, mana dzīve bija tuksnesis, jo es nepazinu Tevi. Dari, lai šis tuksnesis uzziedētu un kļūtu par zaļojošu dārzu! Lai katrs dzīves mirklis, kas man vēl priekšā, būtu veltīts Tev.”

Un, lai palīdzētu izdzīvot Adventa laiku, es iesaku Tev izlasīt priestera Andra Ševela MIC sagatavotās pārdomas.  Tajās priesteris aicina spert četrus soļus pretī Kristus mīlestībai, izlasot katrā Adventa svētdienā vienu "soli".

Neliels fragments: “Jau kopš novembra beigām mūsu pilsētu ielās un lielveikalos valda pirmssvētku drudzis – kņada, steiga, dāvanu pirkšana… Taču, kad atnāk Ziemassvētki un svētku dāvanas izdalītas, atstājot aiz sevis saplēsto iesaiņojumu pēcgaršu, daudziem sirdī iezogas tāds kā tukšums, kā bailes, vientulība, un pat nepanesamas sāpes. Kāpēc? Kāpēc gan tas tā ir? Atbilde ir vienkārša.

Kāpēc? Kāpēc gan tas tā ir? Atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka cilvēks dzīvē meklē kaut ko, kas spēj sniegt jēgu viņa dzīvei un piepildīt sirds ilgas. Bet ar dārgām dāvanām un greznām viesībām sirdi nepievilsi, jo Dievs mūs nav radījis tik seklai laimei. Mūsu slāpes pēc laimes daudz lielākā mērā pārsniedz to robežu, kuru spēj apmierināt materiālas lietas, un mūsos mītošā neapmierinātība patiesībā nav saistīta ne ar naudas vai mašīnas trūkumu, ne pat ar bezdarbu. Mūsu traģēdija ir tajā, ka pastāvīgi izjūtam savu iekšējo sašķeltību un egoistiskās dzīves radītā grēka realitāti. Būtībā mēs jau zinām, kas ir labs un vēlamies to darīt, bet kaut kā ne vienmēr sanāk…”

Pirmās 2 svētdienas gan ir aizvadītas, bet lai tas netraucē mums spert pirmo un otro soli!

Priecīgu Adventa trešo nedēļu!

Nestāvi tumsā,
Ja esi bārs,
Visur, kur saule,
Ir Dieva dārzs.

Radības trīsās
Sadrebas ārs,
Visur, kur mīla,
Ir Dieva dārzs.

Dievišķā griba
Ne stājas, ne rimst:
Mūžības elpā
Viss rodas un dzimst.

Katram te vieta,
Lai sīks vai vārs,
Visur, kur esi,
Ir Dieva dārzs.

Elza Stērste, 1953.gads, Sibīrijā

Šai lūgšanu brīdī, Dievs, sapulcē visus šeit kopā zem Tava jumta; tās domas, ko domājām dažādās vietās par vienu un to pašu: kā pasargāt dvēseli sevī un tautā, kā laukus uzturēt Dievā, kā ielas uzturēt gaismā un bērnus ticībā iecelt!

Dievs, sapulcē manus radus – kaut domās – še, altāra priekšā: lai no mūsu mājām viņu domas sanāk šai brīdī zem Tava jumta! Es lūdzos.

Cik katrs ir labs, tik atnāks un pieliks pie labā, un atstās te kopā. Mēs nevaram visi tikt kopā, bet domās – mēs varam. Kungs, dari, lai jūtu, ka viņi ir klāt savās domās šai brīdī!

Es piesaucu savējo domas šai vietā, šai lūgšanu brīdī: cik vien esam labi, tik būsim šai brīdī kopā! Kungs, nedali mūsu labumu daļās: lai esam kopā! Cik es esmu stiprāks, tas tiks manam brālim, un viņa darbi atmirdzēs māsā un manī, es lūdzos!

Mūsu Tēvs Debesīs, mana tēva un vectēva domas ir Tevī, un tās ir te klāt mūsu ģimenē – zem Tava jumta. Lai nāk mūsu bērni pie mums, Dievs, iedali viņiem te vietu! Lai viņiem ir viss, ko te sanesam; lai tiem nav jādala, lai tiem ir viss! Nav daudz. Dievs, palīdzi augt mūsu dzimtai vēl lielākā gaismā un iet uz gaismu, un turēties tīriem!

Es piesaucu gaismu šai brīdī no savas dzimtas un turu to Dievā. Kungs, palīdzi augt mums, es lūdzos!
Vienalga, kur ir mani bērni šai brīdī un brāļi, un māsas, es saucu tos šurp, mēs izaugam lieli Tavā vārdā, šai brīdī mēs nometam tumsu. Dievs, palīdzi mirdzēt mums, es lūdzos!

Imants Ziedonis

Ir jau pavisam klāt diena, kad Adventa vainagā ir jāiededz pirmā svecīte.

Šīs četras Adventa laika sveces – tie ir četri pakāpieni ceļā uz Ziemassvētku brīnumu. Tieši ar šo dienu kristīgajā pasaulē sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Taču šim gaidīšanas laikam ir vēl kādas būtiskas, dziļi simboliskas vērtības – ar pirmo Adventa svētdienu sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Tas ir pieklušanas un pārdomu laiks – laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts – Kristus piedzimšanas.

Neviens simbols Adventa laiku neattēlo labāk par Adventa vainagu. Svecītes gaisma, kas atspīd katru jaunu nedēļu, vēsta par mūsu sagatavošanās laiku un Jēzus dzimšanas dienas tuvošanos. Bet mirdzums un gaisma, kas ar katru nedēļu pastiprinās un paplašinās, ir spēkpilns atgādinājums par Jēzus gaismu, kas uzvar tumsas valstību.

Gaisma sveču liesmās pieaug, līdz beidzot apspīd Ziemassvētkus. Šīs četras sveces simbolizē gaismas nākšanu tumsībā un šo laika plūdumu četru Adventa nedēļu laikā.

Kristieši šo laiku pavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad mums katram jānožēlo savi grēki un jāpiedod visiem un katram absolūti vienādi – gan tiem, kas mums pāri darījuši, gan tiem, kas mūs nav pareizi sapratuši, aizvainojuši, uz kuriem esam paši dusmojušies un šīs dusmas un aizvainojumus turējuši sevī vēl joprojām. Neaizmirsīsim vecos un slimos, bāreņus un vientuļos. Jā, tas jādara visa gada garumā, bet Adventa laikā tas ir svēts kristieša pienākums!

Kad katru rītu šonedēļ modīsimies, mēs varētu šo pirmo svecīti atkal uz brītiņu iedegt un burtiski 1-2 minūtes veltīt vienkāršai lūgšanai, kas varētu skanēt apmēram tā:

„Jēzus! Gaisma, ko es vēlos ielaist savā dzīvē šodien, ir balstīta uz ticību Tev. Tā ir vāja liesmiņa, bet es tik ļoti vēlos, lai tā šodien tumsu izklīdina nedaudz vairāk. Šodien es vēlos ilgoties pēc Tevis vēl vairāk -, ejot uz šī rīta tikšanos, veicot ikrīta darba pienākumus, tiekoties ar cilvēkiem. Atvieglo man šīs gaitas un šīs attiecības! Ļauj šai sveces liesmiņai būt šodien man par atgādinājumu manām cerībām uz Tavu klātbūtni un Tavu atnākšanu”.

Ja tavā ģimenē šajā skaistajā gaidīšanas laikā uz galda būs Adventa vainadziņš un pat, ja tā nebūs, pirms katras ēdienreizes, aizdedzot svecīti atkal, jūs varētu kopā lūgties. Un pirms sākat ēst, ļaujiet katram – lielam un mazam, pastāstīt, kas tad šajā dienā bija noticis jauks.

Un katru vakaru, ejot gulēt, mēs varētu uz mirkli apsēsties un padomāt – kādu gaismiņu šī svecīte bija ienesusi šajā dienā. Pateikties par visu, ko Dievs mums šodien bija devis, pateikties par šo dienu un par cilvēkiem mūsu dzīvē.

Aizdedzot pirmo Adventa sveci, padomāsim par to visu, pabūsim gan savu mīļo lokā, gan vienatnē, lūgsim Dieva svētību un klusām un cienīgi tuvosimies Ziemassvētku brīnumam!

Ar mīļiem sveicieniem un uz tikšanos tepatās,

Aija