Comments on: Sieviešu paaudze ar izkropļotām vērtībām

By: Iluta

Iluta — Thu, 24 Mar 2016 14:47:15 +0000

Tieši tā, raksts domāts tām, kas nebaidās kļūt par mājsaimniecēm. Tikai un vienīgi mājsaimniecēm… Tādējādi riskējot palikt vienas, ja nu zaudēta otrā puse jeb vīrs, riskējot dzīvot nabadzībā skaitot katru eiro centu paliekot vienas, riskējot nepelnot sev vecumdienām pensiju… Mūsdienās reti kurš vīrietis parūpēsies par sievietes labklājību pēc šķiršanās, reti kurš dod naudiņu sievietei priekš pašas tēriņiem… Tāka pirms šadu dzīves mideli izvēlamies, labāk apdomājam divreiz. Esmu jaunā māmiņa un saskaros ar grūtībām izdzīvošanas jomā, lai gan tiek maksāts niecīgais vecāku pabalstiņš.. Viss maksā naudu…. Pati bērnībā šāda raksta minētā modeļa ietvaros dzīvoju trūkumā, jo tēvs nomira… Tāka ja nerūpēsies par savu labklājību, neviens cits sievietes vietā to nedarīs..

By: kriksis

kriksis — Mon, 21 Mar 2016 10:56:59 +0000

Pilnīgi piekrītu. Man ir vīrs, kurš visu laiku strādā (arī naktīs), ar bērniem ir tā, ka viņš strādā mājās un saka, bērniem, lai netraucē… viņu ar viņu parunājas labi, ja stundu dienā…. Man jādara VISS – jānes malka, jāmazgā trauki, drēbes, jākopj māja, jātaisa ēst, jāspēlējas ar bērniem, jākopj viņus pašus, jāravē dārzs, jāved no/uz dārziņu, jāved uz pulciņiem utt. Un kā sauc šo radījumu – ģimene? Tas tikai tāpēc, ka es nevaru nemaz aiziet strādāt, jo nebūs, kas viņus ved uz/no dārziņa/pulciņiem, kas pabaro/nomazgā/noliek gulēt, jo mamma būs arī darbā. Mana pašas māte vēl atļaujas pateikt (un vēl daži “labi” radinieki (es viņiem neko nestāstu un viņi tikai savus secinājumus no malas izspriež), kāpēc es tā mocos un neeju strādāt? Cik ilgi dzīvošu bez naudas (man pat nav zobu birstei nauda!!!). Es to daru dēļ bērniem, jo citādi viņi uzaugs arī bez mammas! Un es vai vīrs neesam vainīgi – vainīga ir pasaules sistēma un tie, kuri to vada! Ne visi vecāki var strādāt tā, ka var veltīt laiku arī ģimenei, ne visi var būt tikai sev ērtās profesijās! Un es vispār pastrādāt nevaru, jo ir profesionālā darba trauma, kurai vajag operāciju, bet strādāju tādā profesijā, ka pat mocoties (strādājot ar milzīgām sāpēm), nevaru nemaz nopernīt tai operācijai!!! Kredītu man nedos, jo maza alga tik un tā!!! Tāpēc es daru tā, kā uzskatu labāk un protams es pati arī ciešu no tā, jo reāli sēžu mājās ( laukos esam) un varu nesapņot kopā pat ar viņiem kaut kur aizbraukt, jo nav naudas… atkal sistēma…. nesapņoju, ka varu arī par sevi parūpēties, jo vīram jāvelk neizdarīties celtnieka darbi/tiesas/saistīties kredīti utt. Un ne man vienīgai tā iet!

By: Ina

Ina — Fri, 18 Mar 2016 10:30:56 +0000

Shis liekas kaa izrauts no 50 -60 ajiem gadiem.:( Izklausaas jau skaisti, kad taa uzraksta uz “papiira”, bet, atvainojos – realitaatee “izvest” cauri shaadu modeli sievietei druadeetu ar totaalu izdegshanu, vientuliibu un neapmierinaatiibu ar dziivi. Kaapeec, jautaasiet? Nee, ne taapeec, ka shaadai dziives izveelei buutu mazaaka veertiiba, nebuut nee… Jo tas tieshaam IR veertiigi un skaisti – buut maatei, sievai, utt., bet – mums katram ir vajadziigs noveerteejums… Pat maajsaimniecei.:) Reaalajaa dziivee diemzheel reti kursh viirs (kaa otra “balanseejoshaa” puse gjimenee) liek savai ziedojoshai sievai justies noveerteetai… Nemaz jau nerunaajot par sabiedriibu… Parasti vinjas ieguldiijums tiek uztevrts kaa kaut kas pashsaprotams. Turklaat, un tas nav mazsvariigi, maajsaimnieces darbs ekonomiski patiesiibaa tiek “sodiits”… Tu audzini naakamos darba njeemeejus un nodoklju maksaataajus, ruupeejies, lai tavam viiram buutu nepiecieshamais, lai pelniitu SAVU pensiju, bet tu pati paliec vecumdienaas tukshaa…Taa kaa – nolaidiisimies ka uz zemes. Sheit aprakstiitaa ziedoshanaas lai paliek “barbinjaam”. Varbuut esmu akla, bet neesmu speejiiga saskatiit sho ziedoshanaas skaistumu izpauzhamies REAALAJAA DZXIIVEE.

By: Sisis

Sisis — Thu, 17 Mar 2016 16:46:05 +0000

Mana mamma audzināja savus bērnus pati (60 tajos gados), mūs arī neveda uz bērnudārziem, par ko esmu ļoti pateicīga. Apmeklējām dažādus pulciņus. Arī es audzināju savus bērnus pati, bez bērnudārza. Dzīvojām bez stresa un steigas, izbaudot ik mirkli… mācījāmies klavieres, dejojām tautasdejas… Esmu laimīga mamma, superīga sieva un perfekta darbiniece. Katra ir pati atbildīga par savu bērnu laimi un arī zināmā mērā par vīra laimi un savu ģimeni. Nevajadzētu vainot citus. Ja gribas pašai skriet no bērniem prom, no mājas laukā – tad jājautā – kamdēļ bērni bija vajadzīgi… ja darbs svarīgāks par mazo mīļumiņu… Vecumdienās būs ko nožēlot – palaisto zelta mirkļu kad bērni auga…

By: sieviete

sieviete — Thu, 17 Mar 2016 03:25:10 +0000

!!!!!
burvīgi teikts, sieviete var būt patiesi piepildīta un laimīga, ja viņa redz savus darba augļus – izaudzinātu, mīlošu burvīgu, patiesu un pateicīgu ģimeni, kur vīrs un bērni var izkratīt tev sirdi un izstāstīt visdziļākos noslēpumus. Atklātība un mīlestība.
Sieviete ir stiprais dzimums – mēs veidojam ģimeni.

Perfekts raksts

By: Lauma

Lauma — Sun, 24 May 2015 19:51:52 +0000

Man patika raksts. Saskan ar manām sajūtām. Šobrīd es skrienu un ņemos, un ļoti laba šobrīd izskatās mana karjera, bet iekšā gribās vīrieti blakus tādu, uz kuru var paļauties. Tā lai es varētu atslābt, un audzināt bērnus, ja vēlos. Jo dziļi iekšā es vēlos. Tā lai man nav jāuztraucās par to vai ģimenei un bērniem viss būs kārtībā, ja es apstāšos savā skrējienā.

bet re- sievietes paliek stiprākas, pašas visu var, un vīrieši paliek vājāki, atslābinās, jo nav vairs viņi tik vajadzīgi, pēkšņi sievietes var iztikt arī bez viņiem..

Es gribētu būt sieviete, atļauties būt arī maiga un vāja, un nemaz nebūtu garlaicīga, tās gan ir muļķības (to es izlasīju kāda komentāros), tad es varētu īstenot tās savas šķautnes, kas patiesi ir interesantas un dzīvīgas, es varētu atkal gleznot, un dziedāt, biežāk spēlēt klavieres, rakstīt dzeju, tūkstošiem lietu manā dvēselē dejo, bet, kamēr mana karjera ir galvenā, tikmēr patiesi skaistās un svarīgās lietas ir jāatstumj malā, jo šajā pasaulē labāk maksā par vīriešu lietām.

Nu re. Sievietes ir dažādas, tāpat kā vīrieši. Dažām sievietēm patīk būt stiprām un varēt visu pašām. Un dažām atkal ne. Un šķiet, ka priekš tām maigajām šobrīd dzīves apstākļi ir mazliet nepiemērotāki. Tieši valdošais uzskats. Valdošo uzskatu var redzēt šeit esošajos komentāros, kur izskatās ka sievietēm pārsvarā gribās varēt visu pašām. Bet mani valdzina spēks kas ir sievišķības vājumā, tajā klusajā mājas pavarda kurinātājā. Tikai nevajag to noplicināt līdz “sēž mājās un neko nedara”. Mājas pavards ir maģija, kuru gandrīz neviena no mums vairs nav redzējusi. Sieviete kas spēj saturēt kopā ģimeni ir lielāks spēks kā sieviete, kas spēj vadīt uzņēmuma kolektīvu. Bet, tās ir tikai manas domas, un noteikti- par to otro labāk maksā 😀

Lai veicas, stiprās un varošās, un lai veicas, maigās un valdzinošās. Galvenais tomēr ir būt tam, kas patiesībā esi- tur arī ir viss spēks.

By: Antons

Antons — Wed, 15 Apr 2015 23:18:36 +0000

Lielākā sabiedrības daļa ir dumja un interneta komentāros to var ļoti labi redzēt….
Visam un vienmēr var piesieties, bet šim rakstam piekrītu neiedziļinoties sīkumos.
Ja reiz sieviete un vīrietis ir ieplānojis bērnu, tad pēc bērna piedzimšanas aizmirstiet savas trulās vajadzības… Jūs esat radījuši cilvēku par kuru turpmākos gadus būs jārūpējas, jo sevišķi pirmos gadus. Jūs esat atbildīgi par viņu, nevis vecmamma, aukle vai skolotāja, bet Jūs!
Visvairāk esmu šokēts par lielāko vairuma sabiedrības uzskatiem, ka bērnudārz ir kas labs un vienalga vai kāds vecāks var palikt ar bērnu mājās vai nē, viņam ir jāiet tai bērnu dārzā. Šausmas! Kādi tie bērni pēc tam izaug… un valsts tik stāsta ka tūlīt sacels un arī ceļ bērnu dārzus un visi (VISI) varēs savus bērnus sabāzt tajos būros. Valstij protams izdevīgi, abi vecāki strādā, mazāk pabalsti vairāk iekasēti nodokļi. Un tikai retais vecāks ir spējīgs ar bērnu dzīvoties pa mājām. No nevarīgiem vecākiem izaugs vēl trulāki bērni…

By: ower

ower — Mon, 13 Apr 2015 23:57:48 +0000

opā! Kādas mēs feministes! Tiešām nevar atrast vidusceļu. Nu ,ja pašas saprotam, ka negribas mājās ar bērniem, tad nedzemdējam vairāk nekā iedomājamies. Nu visām medaļas vajag, it īpaši jau tām , par kurām raksta “Lilita” citāts: – Kā ari tām sievietēm,kas strādā, izklaidējas ar vīru,atpūšas, un vēl atrod laiku mīlēt bērnu.
Tad jājautā šādām sievietēm ko nozīmē atrast vēl laiku mīlēt bērnu? Nu, kapēc jums vispār tas bērns vajadzīgs. Ķekša dēļ , vai tapēc , ka vīrs grib? Jūs taču esat “pašpietiekamas ” sievietes ar savām vēlmēm un uzskatiem par karjeru un ģimenes dzīvi. Nevarat , neprotat savienot to visu, tad nedrīkst vainot visu citu, tikai ne sevi. Arī Lilitas P.Sā ir sarakstītas pilnīgas blēņas.Jauku dienu Jums visām un mīliet savus vīrus, bērnus un otrādi!

By: gunta

gunta — Sat, 11 Apr 2015 16:48:28 +0000

Natālijas Bogdanas rakstā ir tik pat daudz izkropļojumu,cik visā sabiedrībā. Par visu, kas mums svarīgs,ir jādomā tieši tik, cik jādomā. Jo mēs esam daudzšķautņainas būtnes un mums ir svarīga jebkura pašrealizācija. Pašrealizācija ir gan kā ģimene, tā arī darbs, atpūta…vis kas. Mēs pirmām kārtām esam cilvēki un tikai pēc tam mātes, sievas. Un mūsu bērni arī nav nekādi mazi puņķaini knēveļi, kuri visu laiku uz rokām jānēsā. Viņu Dvēseles šobrīd ir daudz labākā apziņas stāvoklī, kā mūsējās un viņi mumspaldies nepateiks, ja mēs sevi upurēsim ģimenei.
Esmu šo rakstu lasījusi Draugu DG. Jau tad sapratu, ka sievietes, kuras mostas,nereti pa taisno ielec otrā grāvī- virtuvē pie katliem, mājā pie bērnu pārtaisīšanas par nākamajiem sabiedrības paraziķikiem.

By: Laura

Laura — Sat, 11 Apr 2015 13:25:22 +0000

Kāds sviests.

Tiek runāts par to, kā mūsu prātos iedzen ideju par to, ka jābūt darbam un karjerai, tajā pašā laikā mūs visas presējot pēc sava parauga – sievietei jābūt mājsaimniecei un viss.
Mana mamma vienmēr gribēja runāties un reti darba stresu izgāza uz mani. Pēc iespējas mazāk tiku nogrūsta pie “svešām tantēm”, viņu vienmēr interesēja, kas ar mani notiek, kas man patīk, kas nepatīk. Viņa vienmēr izrādīja savu mīlestību. Šobrīd kļūdos, rakstot to pagātnes formā, jo tas tā ir vēl joprojām.

Bet es gribu karjeru, es gribu pieredzēt to, ko pasaule piedāvā, es gribu pilnveidot sevi. Ģimene nav mana dzīves misija. Mana dzīves misija ir darīt labu visiem, kam varu, kamēr vien varu.
Un bērni man būs tikai tad, kad es zināšu, ka man būs viņiem ko sniegt, ka man būs laiks viņus audzināt pašai.

Es nebūšu vīra kreklu gludinātāja. Mani bērni redzēs, ka pasaule ir plaša un iespēju ir daudz. Es būšu tāda māte, kas ne tikai atbalsta, bet arī iedvesmo. Es būšu daudzpusīga un interesanta persona pati par sevi, bet saviem bērniem es varēšu iemācīt tik daudz ko vairāk kā kāda meiča, kura visu mūžu laiku veltījusi tikai vīram un bērniem.

Lūdzu, neizliksimies, ka ir tikai divi grāvji. Vērtības izkropļotas ir tiem, kas uzskata, ka katram dzimumam ir kaut kāda konkrēta “misija” un nekam vairāk dzīvē nebūtu jābūt.