Comments on: Rīta stundai zelts mutē

By: Inese

Inese — Wed, 20 Mar 2013 11:13:30 +0000

Agrie rīti… atceros agro jaunību – 16- 18 gadi. Agros rītos (ap 4-5) nācu mājās no zaļumballes, tad dzīvoju laukos – saule jau uzlēkusi, putniņi dzied, smaržo koki, zāle, puķes – šī sajūta un atmiņas manī mājo vēl tagad, un it kā tas būtu bijis pavisam nesen, un dod spēku pozitīvajam joprojām, tas ir kā avots, no kura varu smelties, kad vien gribu. Dabas spēks. Tas man ir tas rīta sniegtais zelts! Ja tik agrā rītā satiec kādu cilvēku, man viņš liekas vēl tādā kā savā miera plīvurā ietīts, ne tā kā dienā – aktīvs, reagējošs.

By: Sarmīte

Sarmīte — Thu, 07 Mar 2013 14:53:49 +0000

Nekas, Krika, vasara ir pavisam tuvu un gan jau negribēsies ilgi pa gultu dzīvoties – laukā būs kas interesantāks..)) Un gudrie saka, ka katram ieradumam ,lai tas iedzīvotos savā vietā uz palikšanu, vajag vismaz mēnesi – katru dienu.

By: Krika

Krika — Thu, 07 Mar 2013 05:34:44 +0000

Jau kādu mēnesi vai vairāk cenšos no rītiem agrāk piecelties. No sākuma izdevās, pat nepaspēju visu izdarīt, kad modās pārējie augšā. Tagad nozvana mans modinātājs un pieceļas vīrs, es palieku vārtoties gultā.
Bija gan tās dienas jaukākas, kad modos agrāk.