Comments on: Par to vai gaidīt VIŅU – vienīgo

By: Solveiga

Solveiga — Fri, 12 Oct 2018 01:36:12 +0000

Pilnīgi piekrītu, ka jūtas rodas vienlaicīgi, to varu teikt droši sevi liekot par piemēru, tā pirms gada satiku savu sapņu vīrieti, kad internetā iepazinos. Iepazīšanās saitos pavadīju apmēram 5 gadus, kad cerība bija zudusi, ka vispār tas ir iespējams. Tā aizejot uz kārtējo randiņu jau no pirmajām minūtēm sapratām, ka mēs simpatizējam viens otram, ka muma ir kopīgas intereses, pat vienādas muļķības, joki, pat vienlaicīgi ievelkam elpu, kad guļam blakus. Tā jau pēc pirmās satikšanās reizes jau pēc mēneša uzsākām kopdzīvi. Sākumā pat likās, ka tas ir tikai brīnišķīgs sapnis no kura bailes pamosties, jo kad pamodīsies tā laimes sajūta izzudīs. Par laimi jau vairāk nekā 365 dienas mēs turpinam abi baudīt šo laimes sajūtu, kad varam kopā muļķoties, braukt ar velosipēdiem, darīti mājas darbus kopīgi. Bet ir skaidrs viens, ka ir jābūt vairākiem saķeres punktiem vienam ar otru. Varbūt tā ir sakritība, zvaigžņu stāvoklis debesīs, likumsakarības, kuras izveidojās, kad šādi var satikt savu otru pusīti!?! Galvenais nedrīkst zaudēt cerību un jātic, ka satiksi savējo!

By: Laila

Laila — Sat, 22 Oct 2016 21:16:50 +0000

To, vai izvēles ir izdarītas pareizās, domāju, ka varēšu precīzāk pateikt tā pēc gadiem 30-40. Šobrīd piekrītu, ka attiecībās ir jēga iet tālāk tikai tad, ja redzi, dzirdi un sajūti, ka arī otrs tevi redz, dzird un sajūt. Un abi divi tā kopā aug. Es nezinu, vai šādas attiecības varētu izveidot tikai ar šo vienīgo, vai varbūt Dievs rezervei pietur vēl kādus pārdesmit variantus (ja nu šim paslīdētu garām…), bet negribas arī pārbaudīt. Ar šo cilvēku ceļš ir kopā sagājis, kopā ejam un liekas patiešām labi. Turklāt ar gadiem kļūst tikai aizvien labāk. Hmm, laikam jau tad īstais?

By: Airisa

Airisa — Fri, 21 Oct 2016 12:08:23 +0000

Jā, pilnīgi piekrītu rakstam. 20 gadus nodzīvoju kopā ar cilvēku, ar kuru nebija dzirksteles uzreiz, bet jaunībā domāju, ka gan jau, ar laiku. Nekas nesanāca, es cienīju, man bija izdevīgi, bet nebija mans. Tagad gaidu, gaidu un vairs nemetos attiecībās tikai tapēc, ka man patīk, ja nejūtu to pašu no otra, vai nejūtu pati. Ticu, ka būs, un var man teikt – ka novecošu gaidot, vai ko tamlīdzīgu, bet lai saka, galvenais jau es pati zinu.