Comments on: Mīlēt bez nosacījumiem

By: DLc

DLc — Sun, 27 Dec 2015 01:14:04 +0000

Paldies par ieteikumu noskatīties. Bija īstā laikā un īstās atbildes uz svarīgiem jautājumiem.

By: Aiva

Aiva — Sat, 26 Dec 2015 22:54:38 +0000

Paldies par fantastisku mācībstundu. Vienkārši brīnišķīga.

By: Inese

Inese — Thu, 10 Jan 2013 09:21:23 +0000

jā .
Turklāt mācīties iemīlēt sevi, līdz ar to citus un pasauli, līdz ar to pasaulē vairot mīlestību, ja mums tiek doti instrumenti, kā to izdarīt, tad labāk to darīt (mēginat, ticēt:)), nekā dzīvot un nesaprast, kā dzīvot laimīgi un iegūt harmoniju.

By: Aija

Aija — Thu, 10 Jan 2013 09:02:01 +0000

Es nevērtēju, Inese. Nebija arī nekāda negatīvisma :). Es taču neteicu, ka tas viss nekur neder. Es, tāpat kā Jūs, izteicu savas domas, uzsāku, var teikt diskusiju un minēju arī to, ka video runa bija par citu mīlestību.

Par Jēzus mīlestību – es jau rakstīju, ka mēs esam cilvēki un, laikam jau, mēs to nespētu. Kā to tomēr panākt? Nezinu… varbūt – caur ciešanām (savām un citu), caur to kādi esam, caur to, ko redzam , ko piedzīvojam paši, kas notiek tā visa rezultātā apkārt? Jā, tam vajadzīgs laiks, gadi, bet tā arī “aug cilvēks”, tā “attīrās viņa “dvēsele” – caur gadiem, caur ciešanām…

Katram mums ir savas domas, sava pieredze – un laba ir Jūsu Jums un laba man liekas man -savējā. Un tā mēs arī veidojamies, tā augam :).

By: Inese

Inese — Thu, 10 Jan 2013 08:17:13 +0000

Tu pārāk kritiski un negatīvi vērtē. Ir cilvēki, kas uz to ir gatavi ir – kas nav – tie nekad to arī nedarīs.
Nva runa par peispiešanu, bet par cenšanos.
Tu piedāvā mīlet kā Jēzum – kā tad to panākt, ja ne mācoties, jo mēs neesam dzimuši kā Jēzus?

By: Aija

Aija — Wed, 09 Jan 2013 20:07:24 +0000

Ir daudz šobrīd radīts dažādu paņēmienu, kā mūsdienās cilvēki sev cenšas “piespiest” mīlēt pasauli (sanāk, ka tas ir kaut kas nenormāli smags…) un pasaulei mīlēt sevi, bet šoreiz runa neiet par mākslīgi radīto mīlestību, bet gan to, kas nāk no sirds uz sirdi, caur sirdīm. Par to mīlestību kāda piemīt Jēzum. Jēzus taču nestaigāja pa zemes virsu un necentās sev iestāstīt, ka viņš visus mūs mīl. Un viņš to nedara arī tagad – Jēzus vienkārši mūs mīl. Mēs nekad tādi nespēsim būt, bet, ja cilvēki nespēj patiesi mīlēt pat savu māti, tad par ko mēs runājam…

Domāju, ka nekas, kas radīts mākslīgi nav mūžīgs. Nekas, kas radīts mākslīgi, nav īsts un patiess. Tas tāpat, kā sarkanas, nokrāsotas lūpas – tās ir spilgtas, skaistas, sārtas, bet zem šī mākslīgi radītā skaistuma ir bāla “patiesā” āda…

By: Inese

Inese — Wed, 09 Jan 2013 09:52:06 +0000

Brīnišķīgu, manis un citu sieviešu pārbaudīta treniņa spēku, kā attīstīt sevī beznosacījuma mīlestību, bez daudz kā cita iemācījos nodarbībās pie brīnišķīgās, ar sievišķību un mīlestību apveltītās personības meistares Sarmītes Šmites: Vienu nedēļu katram (ik vienam, nevis visiem uzreiz) ejot pa ielu, autobusā, veikalā, jebkur, kur vien redzi cilvēku, saki domās “Es Tevi mīlu”, lai arī to pateikt sākumā negribas, bet saki vienalga. Tu redzēsi, ka pēc dažām dienām to sakot, Tu sajūti, ka esi patiesībā ļoti vienota ar jebkuru cilvēku, un ka Tu patiešām viņus mīli, arī to dusmīgo tanti, arī no izlutināto (svešo) bērnu, arī to bomzi, arī kādreiz neciestos cilvēku tipus. Vari arī domās kādam novēlēt ko konkrētu, piemēram, kādam vientuļam – “Kaut Tev būtu kāds, ar ko parunāties…”. Tad nākamo nedēļu saki” Tu mani mīli”, aiznākamo “Es Tevi mīlu, Tu mani mīli”. Tādā veidā trenējoties, Tu saproti, ka Tu velti laiku kaut kam svarīgam, ja zinām par domu spēku. Ar laiku Tu manīsi, ka cilvēki uz Tevi skatās ar sajūsmu, jo no Tevis staros mīlestība, nerunājot par maziem bērniem, kas vēl nemāk runāt, tie pārstaj raudāt, un priecīgi skatas uz Tevi. Un arvien vairāk Tu apkārt redzēsi ja ne laimīgus, tad mīlāmus cilvēkus, Tev veiksies attiecībās. Un tad darīs laimīgu Tevi, Tava dzīve kļūs krāšņa!

By: Arta

Arta — Mon, 07 Jan 2013 16:46:03 +0000

Tādu priesteri vajadzētu daudzās draudzēs : kurš ne vien runā un lasa gatavus svētos rakstus no grāmatas, bet arī to prot savienot ar reālo dzīvi. Ļoti noderīgas tādas pārrunas būtu ikvienā skolas vecāku sapulcē. Mammas paklausītos un varbūt tad atrastu laiku savas meitas vai dēla samīļošanai, lai jaunieši padsmit gadiņos nemeklētu mīlestībiņas skolas solā. Jaunieši tagad ir tādi, kādus mēs esam uzaudzinājuši. Nedz iela, nedz skola ir vainīga, bet mēs- vecāki.