<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	
	>
<channel>
	<title>Comments on: Kāda jauka vēstule par mākslu mūžu kopā nodzīvot&#8230;</title>
	<atom:link href="http://buduars.lv/kada-jauka-vestule-par-makslu-muzu-kopa-nodzivot/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://buduars.lv/kada-jauka-vestule-par-makslu-muzu-kopa-nodzivot/</link>
	<description></description>
	<lastBuildDate>Tue, 09 Apr 2019 11:09:48 +0000</lastBuildDate>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=4.2.38</generator>
	<item>
		<title>By: Vēsma</title>
		<link>http://buduars.lv/kada-jauka-vestule-par-makslu-muzu-kopa-nodzivot/comment-page-1/#comment-5718</link>
		<dc:creator><![CDATA[Vēsma]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 27 Sep 2017 12:13:21 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://buduars.lv/?p=34310#comment-5718</guid>
		<description><![CDATA[Katram savs-kas bija īstais piegājiens jūsu vīram,var GALĪGI nederēt jūsu znotam,varat ar tādu padomu likties mierā un nebojāt meitai nervus.Viņai sava dzīve,savs celš ejams.]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Katram savs-kas bija īstais piegājiens jūsu vīram,var GALĪGI nederēt jūsu znotam,varat ar tādu padomu likties mierā un nebojāt meitai nervus.Viņai sava dzīve,savs celš ejams.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: Aija</title>
		<link>http://buduars.lv/kada-jauka-vestule-par-makslu-muzu-kopa-nodzivot/comment-page-1/#comment-5687</link>
		<dc:creator><![CDATA[Aija]]></dc:creator>
		<pubDate>Wed, 06 Sep 2017 18:36:59 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://buduars.lv/?p=34310#comment-5687</guid>
		<description><![CDATA[Vēl viens brīnišķīgs &quot;iz dzīves stāsts&quot; un padoms...Mīļš paldies, Māra! :)]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Vēl viens brīnišķīgs &#8220;iz dzīves stāsts&#8221; un padoms&#8230;Mīļš paldies, Māra! <img src="http://buduars.lv/wp-includes/images/smilies/simple-smile.png" alt=":)" class="wp-smiley" style="height: 1em; max-height: 1em;" /></p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: Māra</title>
		<link>http://buduars.lv/kada-jauka-vestule-par-makslu-muzu-kopa-nodzivot/comment-page-1/#comment-5685</link>
		<dc:creator><![CDATA[Māra]]></dc:creator>
		<pubDate>Tue, 05 Sep 2017 16:53:48 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://buduars.lv/?p=34310#comment-5685</guid>
		<description><![CDATA[Skaista vēstule! Paldies Rasmai.
Nu jā, mūsdienās laikam nav pacietības dzīvot ilgi kopā... Man ar vīru tuvojas 29.kāzu jubileja. It kā nav ko vēl lepoties, salīdzinājumā ar 42 :) Mana mamma ar tēti kopā nodzīvoja 52 gadus, līdz nāve šķīra.
Kad tā izlasīju Rasmas vēstuli, kā ar bumbiņu pa pieri iesita... ĪSTAJĀ REIZĒ PIEDOT, pat ja nezin, par ko! Trakākais tas, ka šo gudrību visbiežāk piekopis mans vīrs. Es arī, kad jūtu, ka tuvojas kašķis par neko, cenšos laicīgi ar humoru vai kā savādāk mainīt tēmu, pievērsties kādam citam darāmam darbiņam. Bet nu kad tiešām ir par ko dusmoties, jāsaprot - jāiemācās arī piedot, atvainoties, izrunāties. 
Kad bija viens traks strīds, kad likās, ka nu viss... Kāda sirma kundzīte man vienkārši pajautāja: &quot;Padomā, ja aiziesi, vai vari citu iedomāties sava vīra vietā? &quot; Nu nevarēju...]]></description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Skaista vēstule! Paldies Rasmai.<br />
Nu jā, mūsdienās laikam nav pacietības dzīvot ilgi kopā&#8230; Man ar vīru tuvojas 29.kāzu jubileja. It kā nav ko vēl lepoties, salīdzinājumā ar 42 <img src="http://buduars.lv/wp-includes/images/smilies/simple-smile.png" alt=":)" class="wp-smiley" style="height: 1em; max-height: 1em;" /> Mana mamma ar tēti kopā nodzīvoja 52 gadus, līdz nāve šķīra.<br />
Kad tā izlasīju Rasmas vēstuli, kā ar bumbiņu pa pieri iesita&#8230; ĪSTAJĀ REIZĒ PIEDOT, pat ja nezin, par ko! Trakākais tas, ka šo gudrību visbiežāk piekopis mans vīrs. Es arī, kad jūtu, ka tuvojas kašķis par neko, cenšos laicīgi ar humoru vai kā savādāk mainīt tēmu, pievērsties kādam citam darāmam darbiņam. Bet nu kad tiešām ir par ko dusmoties, jāsaprot &#8211; jāiemācās arī piedot, atvainoties, izrunāties.<br />
Kad bija viens traks strīds, kad likās, ka nu viss&#8230; Kāda sirma kundzīte man vienkārši pajautāja: &#8220;Padomā, ja aiziesi, vai vari citu iedomāties sava vīra vietā? &#8221; Nu nevarēju&#8230;</p>
]]></content:encoded>
	</item>
</channel>
</rss>
