Comments on: 7 soļi, kā dzīvi padarīt vienkāršāku

By: Aija

Aija — Thu, 03 Aug 2017 07:35:20 +0000

Ieva, arī man savs stāsts par telefonu. Laikam tikai pirms kāda pusgada biju spiesta, ja tā var teikt, iegādāties vienu no pēdējiem Samsungiem. Iepriekšējā arī man bija NOKIA (gan ne ar podziņām) – un es biju sajūsmā, ka es nedirnu, kā visi pārējie, ik mirkli savā telefonā. Jo tiešām, manā NOKIjā bija viss, kas telefonam pienākas – zvanīšanas iespēja, sms iespēja un daudzas citas iespējas. Un vairāk arī nevajadzēja. “Spiesta biju” tikai tāpēc, ka bija nezolīdi atrasties it kā tomēr zolīdu cilvēku vidū dažādās situācijās un izvilkt no somiņas savu vienkāršo (bet man patika telefona mazais, plakanais izmērs) telefonu, ja visiem pārējiem bija “krutie”. Skumji, protams. Bet Jūsu dēls – MALACIS!

By: Aija

Aija — Thu, 03 Aug 2017 07:27:55 +0000

Tieši tā, Ieva! Arī mūsu mājā ļooti sen nav televizora. Un tieši kā jūsmājās, mēs skatāmies to, ko gribās un tad, kad gribās, datorā.

By: Ieva

Ieva — Wed, 02 Aug 2017 11:23:40 +0000

Par vienkāršo telefonu ir arī savs stāsts. Nu jau gandrīz pieaugušajam dēlam skolas gados tika iegādāta vienkārša Nokia. Sākumā viņš par to, protams, nebija sajūsmā un kautrējās. Taču vēlāk, pēc pārrunām un klasesbiedru pavērošanas secināja, ka viņa telefonam ir gana daudz priekšrocību – 1) pilda svarīgākās funkcijas – zvana veikšana un saņemšana un sms; 2) baterija, kuru uzlādē un uz nedēļu par to aizmirsti; 3) zona, labāk kā jebkuram citam; 4) tā kā viņš mācījās daudznacionālā skolā kā imigrants, tad neizbēgami varēja saskarties ar to, ka skārienjūtīgos telefonus vienaudži mēdza atņemt un saplēst. “Podziņu Nokia” šajā ziņā ir absolūti neinteresanta, tā var izšķist gabalos, bet saliekot kopā, visdrīzāk, ies bez kādām aizturēm; 5) Nokiā ir unikāla spēle – čūskiņa, kas nav nevienā skārienjūtīgajā; 6) parādot, ka vienkāršas lietas ir ar savām unikālajām priekšrocībām un ne tikai to, viņš ātri vien kļuva par populārāko puisi klasē un meitenēm kļuva īpašā vērtē kā puisis, kam ir savs viedoklis, savas stabilas vērtības.
Tagad viņš jau pats strādā un ir nopelnījis savu (nevis vecāku pirkto/dāvināto) telefonu un viņam ir skaidras vērtības
p.s. neviļus sanāca iereklamēt konkrētas markas telefonu, kas nav tīši, bet izmantojot kā piemēru.

By: Ieva

Ieva — Wed, 02 Aug 2017 11:07:46 +0000

Ziniet, neiegādāties jaunu vai atbrīvoties no vecā televizora ir patiesi svētīgi. Mums ģimenē pēdējais televizors beidza savas zemes gaitas pirms vairāk kā 6 gadiem un mēs neiegādājāmies vietā citu, vienkārši bija citas prioritātes. Un tā pieradām pie tā un nejūtamies apdalīti. Izejot vakara pastaigās pavērās interesants skats – ārā notiek tik daudz visa kā interesanta ik mirkli, bet cilvēki sēž savās kastītēs -mājās, pie televizoriem un vēl klēpī datori un rokās telefoni…Skumji…Un bērni arī ieraudzīja, cik tas, patiesībā, ir nožēlojami.. Galu galā, patiesi jaukas multfilmas var noskatīties datorā (bez reklāmu bezgalīgajiem starplaikiem), gan filmas un pat kādu saturīgāku seriālu.
Tāda patīkama brīvības sajūta, turklāt neesot atrautam no “svarīgajiem notikumiem”, kas, patiesībā, arī ir tikai lieks troksnis